Brezenta zivju tvertne

Pēdējo 50 gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir pieaudzis 2,1 reizi, un patēriņš ir pieaudzis vēl vairāk; Par dažiem produktiem nav šaubu. No 1968. gada līdz 2018. gadam (pēdējais gads, kurā mums ir globālie dati), primārā enerģija (attiecas uz dabas enerģiju, ko cilvēki nav pārveidojuši citā formā, piemēram, vēja enerģija, saules enerģija un citi atjaunojamie resursi un neatjaunojamie resursi), piemēram, fosilais kurināmais) un tērauda ražošana pieauga 3,4 reizes, gaļas ražošana 3,5 reizes un pārtikas ražošana 2,6 reizes. Kopējais automašīnu skaits uz pasaules ceļiem ir pieaudzis sešas reizes, un ienākumus ģenerējošo pasažieru kilometru skaits (nozares rādītājs) ir pieaudzis aptuveni 24 reizes. Taču akvakultūras ražošanas pieaugums ir pārspējis visus šos skaitļus.

Ķīnas iekšzemes dīķos karpas aug jau kopš seniem laikiem, arī dažviet Eiropā karpas ir sastopamas kopš viduslaikiem. Havaju salas audzē zivis dīķos, kas izgatavoti no lavas gar seklajiem krastiem; Dažas valstis, īpaši Japāna, izmanto šo metodi arī vēžveidīgo, mīkstmiešu un aļģu iegūšanai. Taču vēl pirms pusgadsimta šīs metodes galvenokārt koncentrējās Austrumāzijā, īpaši Ķīnā, kur ikgadējā produkcija (ieskaitot visus saldūdens, jūras dzīvniekus un aļģes) bija tikai aptuveni 3,4 miljoni tonnu. 70. gados šis skaitlis vairāk nekā dubultojās, 80. un 90. gados pieauga straujāk un pēc tam neizbēgami palēninājās. Tomēr līdz 2018. gadam dzīvsvara raža (20 procenti olbaltumvielu) pasaules akvakultūrā bija aptuveni 114 miljoni tonnu, kas ir 36 reizes vairāk nekā 1968. gadā. Aļģu īpatsvars ir nedaudz lielāks par 30 miljoniem tonnu, pieaugot par aptuveni 51 miljonus tonnu saldūdens zivīs un 31 miljonu tonnu jūras akvakultūrā, tādējādi 2018. gadā spuraino zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu produkcijas apjoms sasniedz aptuveni 82 miljonus tonnu.

Tajā pašā laikā savvaļas zivju nozveja turpināja pieaugt līdz 80. gadu beigām, galu galā sasniedzot aptuveni 96 miljonus tonnu gadā. Tas nozīmē, ka aptuveni 45 procenti olbaltumvielu no ūdens sugām tagad nāk no dīķiem, ezeriem, aizgaldiem un būriem, kur šīs sugas aug.

Pasaules zivsaimniecības izaugsme

Avots: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)

Akvakultūras īpatsvars kopējā zivju patēriņā salīdzinoši īsā laikā pieauga no noapaļošanas kļūdas līdz vairākumam.

Ķīnas zivju audzēšanas produkcija veido 58 procentus no pasaules kopējās produkcijas, un tās četras tradicionālās un populārākās amūru, sudrabkarpu, parasto karpu un lielgalvju šķirnes joprojām dominē pasaules akvakultūrā, veidojot tikai aptuveni vienu trešdaļu no kopējā dzīvsvara. ražots. Indonēzijas gada produkcija ir aptuveni 7 miljoni tonnu, kas ir otrajā vietā. Iemaksu likme Āzijā ir 73 procenti, mazāk nekā 5 procenti Amerikā un mazāk nekā 4 procenti Eiropā.

Papildus karpām visizplatītākās saimniecībā audzētās zivis ir Nīlas tilapija, sams un Atlantijas lasis (tagad sastopami ne tikai Eiropas un Kanādas austrumu piekrastes ūdeņos, bet arī Klusā okeāna ziemeļrietumos no ASV, Čīlē un Jaunzēlandē). . Baltās garneles un vēži ir visizplatītākie saimniecībā audzēti vēžveidīgie; Kausa formas austeres, japāņu paklāja čaumalas un ķemmīšgliemenes ir vienas no labākajām gliemju vidū.

Galvenā problēma, ar ko saskaras nozare ārpus Āzijas, ir patērētāju izvēle lasim, mencām un tunzivīm, kas visi ir plēsēji. Karpas, kas barojas ar augiem, var barot ar lēto graudu vai graudu barību, bet lasis vai tuncis nevar augt un nobriest, neuzņemot zivju eļļu un zivju proteīnu. Zivju eļļa un zivju proteīns jāsagatavo, noķerot mazākas, mazāk vērtīgas sardīnes, anšovus un skumbrijas un pārvēršot tos zivju barībā. Ieguvuma: barības attiecība ir samazinājusies līdz 1:1,2 Atlantijas laša īpatsvara dēļ. Sarežģītāka tunzivju audzēšana tikai sākas, savukārt mencu audzēšana ir vēl mazāk attīstīta.

Avots: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)

Šī nozare nav bez strīdiem. Blīvi dīķi un žogi var radīt vides problēmas, īpaši organisko vielu izdalīšanos, kas veicina aļģu vairošanos un ievieš ģenētiski modificētus lašus, lai tie ātrāk augtu un efektīvāk izmantotu barību. Tomēr zivkopības nozare tagad ir globāls bizness, kura gada vērtība pārsniedz 250 miljardus ASV dolāru, un tā turpinās paplašināties, ieviešot jaunas sugas lielākam skaitam patērētāju, kas vēlas maksāt par savām iecienītākajām zivīm, vēžveidīgajiem un mīkstmiešiem.

Saskaņā ar Lielbritānijas Uztura fonda datiem forele satur vienu no zemākajiem dioksīnu (vides piesārņojuma veida) daudzumiem no visām taukainām zivīm.

1 foreles fileja (79 g) satur:[5]

• Enerģija: 490 kJ (117 kcal)

• Tauki (g): 5,22

• Ogļhidrāti (g): 0

• Šķiedras (g): 0

• Olbaltumvielas (g): 16,41

• Holesterīns (mg): 46

Mūsu PVC brezenta materiāls:

Mūsu priekšrocība:

Jebkurš interesents, lūdzu, sazinieties ar mums:

reevoo@reevoo.net.cn

Populāri tagi: brezenta zivju tvertne, Ķīna, ražotāji, piegādātāji, rūpnīca, uzņēmums, vairumtirdzniecība, produkti